Tuesday, May 12, 2015

all the way home

Found this. I don't feel depressed, not now, but it's relatable and in a highly enjoyable format. I suggest you take a look at the one about the dinosaur costume as well.

Jau kādu pusotru nedēļu Mežaparkā ciemojas Guna [Gún-ná] un Tomas [Tū-mas]. Vienmēr prieks izrakt to zviedru valodu, noslaucīt putekļus, un izmantot kam vairāk kā pāris frāzēm vai lasīšanai vienatnē. I don't know if it's the swedishness, or just being part of my family, but there's this awkwardness that precedes them, this inability to be in any way smooth about life. It's kind of endearing.
Bet viņi, protams, ir super-mīļi un jauki un ģimene. Viņi vispār atbrauca ar mērķi izrevidēt dārzu un bēniņus, un jāsaka, ka te pat sāk izskatās civilizēti, padarīts krietns darbiņš.

Šodien (neskatamies uz faktu, ka ir pāri pusnaktij) bijām uz Avengers: Age Of Ultron. Es braucu no Dreiliņiem, tādēļ čakars, un es nešaubos, ka kaut kādā brīdī noteikti tika pieminēts fakts, ka mēs ejam uz seansu Alfā, bet kā reiz 19:10 atrados Forum Cinemas un priecājos, ka esmu laikā uz oficiālo sākumu 19:15. Pa ceļam uz 6. tramvaju satiku Arvi, kurš nupat kā bija redzējis; viņš kļuva par manu kompanjonu lielāko ceļa daļu pārbāztajā transportā. Mani mierināja ar faktu, ka filma gara, un tik tiešām nokavēju tikai kādu piektdaļu. Tā izrādījās labāka, nekā gaidīju, + parādījās vairāki iemīļoti aktieri blakus lomās. *Gollum, Gollum*

***

Vakar mēs visi trīs apciemojām tēva māsīcu, viņas vīru un co. Doles salā. Tur vienmēr ir jauki, tur vienmēr ir neticams daudzums ēdiena, kuru tev tagad ir jāstūķē sevī iekšā, bet tas ēdiens ir fantastisks, tādēļ sanāk. Ir, protams, arī ko dzert.
Mani mīļie, muzikālie, dāsnie, ēst-gatavot-mīlošie radinieki burtiski dzīvo blakus Daugavas muzejam, un pēc pārēšanās norisinās neizbēgama muzeja apskate. Tā ir burvīga vieta, it īpaši šajos pavasara laikapstākļos. Vecajās mājās smaržo pēc bērnības. Pašas muzeja ēkas iekštelpās mēdz būt arī kāda izstāde kombinācijā ar permanento, un par šobrīd esošo esmu sajūsmā - Edgara Vērpes gleznas. Viņam patīk zivis.

***

Aizvakar atbraucu pēc darbiņa mājās, kur ciemojās arī mamma. Viņa, tētis un Guna bija pielējušies ar džinu & toniku un traumatizēja manu nabaga (pieaugušo) brālēnu ar seksa apspriešanu. Man šo cilvēciņu dēļ ir iegaršojies džins, vai nav jauki?
Es piebildīšu, ka mēs tikai mazliet esam alkoholiķi, ja nu kāds taisās uztvert biežāk pieminēto, pudelēs esošo parāk nopietni.

Tā diena bija viena no tām, kura draud virmot nepārtrauktā stresā, bet izrādās ļoti patīkami mierīga. Vecumnieku kora skate Majoros nebija no labākajām, bet tikām cauri. Mēs iedziedājāmies & pārģērbāmies mazo cilvēciņu klasē - es ilgi un dikti jūsmoju par uzzīmētu Latvijas karti ar nokarenu "snīpi". Es aizmirsu to iemūžināt, bet ak mans dievs, šarmantāku LV nekad mūžā neesmu redzējusi, atskaitot, protams, īsto.
Nācās arī pielietot, tā teikt, "praktiskās korinieces" metodes: pēc mana izmēra jau tie svārki nav šūti, un šis nebija gluži tas variants, kad varēju tajos iedurstīt pāris saspraudes un miers. Nē, man un vēl vienai maza izmēra dāmai svārki tika piešūti pie krūštura. Iesaku šo metodi, nekas nespiež un nost arī neslīd.
Otrs figņāls mazāk smieklīgs, bet tomēr: esmu beidzot iegādājusies obligāto, citur-kā-uz-skatuves-tā-man-uz-sejas-nerādīsies spilgti sarkano lūpu krāsu, un korim jau sastājoties pie durvīm Sindija atskārta, ka ir aizmirsusi nokrāsot lūpas. Nodevu viņai ašu buču. No attāluma gan jau nevarēja redzēt, ka mazliet šķībi.

Uz darba vakarā maiņu tiku laikā, un tā norisinājās pārsteidzoši lēnīgi. Atpūtos un uzjautrinājos par visādām mazām lietām. No rīta kādi klienti bija ēduši zemenes, un jūs taču zināt, ka mums ir tā benčiku burciņa uz palodzes, un nu lūdzu..




***

Vēl divas dienas pirms tam Alice-the-secret-rabbit un Roberts-kurš-rotē-kucēnus aktualizēja savu sen organizēto pre-Eirovīzijas ballīti. Katram no mums bija jāsimbolizē vienu no valstīm, kura piedalījās. Man ieteca Islandi, es biju Islande.
Kā simbolizēt Islandi? DC Diāna man atgādināja, ka eksistē tāda Björk, es biju Björk. Tērps dažādu iemeslu dēļ bija pavisam cits, nekā biju iecerējusi, bet toties man tagad ir ļoti jauks paisley hipij-krekls. Protams, ka kavēju šo pasākumu, uz kuru bija sacepti ruma mafini ar attiecīgo valstu karodziņiem, izprintētas atsevišķas vērtējumu lapas, izvēlēti šova vadītāja tērps un vadītājas četri tērpi (viņa pat pauzēs gāja uz vannasistabu pārģērbties, a mēs, āpši, vienmēr vilcinājāmies un negājām atpakaļ uz lielo istabu, likdami viņai tur tupēt un mūs gaidīt). Protams, ka ierados vairāk kā stundu vēlāk uz ballīti, kurā mani piedzirdīja ar savu rumu, pārāk priecājās par manis atnestajām, pilnīgi un galīgi neatbilstošajām Vācu bonbongām, pēc kuras mani izguldīja un izglītoja iepriekšējo gadu briesmīgākajās Eirovīzijas un ne-Eirovīzijas dziesmās. Godam izcietām un izbaudījām. Paldies, mīļie. ♥

***

And some more days prior to this, after an interesting night, I found myself walking home at 06:30 in the morning, buying cigarettes at the Brasas Fēnikss, and thereafter wearily reminiscing to Foo Fighters and chain-smoking all the way home.