Friday, August 21, 2015

Trešdiena.

Rets melanholisks rīts.

Biju izgājusi mātes (tobrīd tukšā) dzīvokļa pagalmiņā. Pavēroju lidojošu pūku, pamanīju, ka pār palodzi vienai no logiem ceturtajā stāvā rēgojās kaķa austiņas. Uz brīdi bija acu kontakts. Tad viena auss, tad tikai palodze.

Protams, ka biju neizgulējusies. Nopirku šādu kofeīnu par godu Diānai K.


Vakarā devos satikt sen neredzētu draugu - Arti, kurš ir no Talsiem ar triju gadu pieredzi Vācijā. Aizvedu viņu uz Dad 5 gadu jubileju, burvīgs pasākums. Daudz siltas jūtas, kuras atsvēra rīta nomāktās. Dabūju nest vienu no kūkām.

Kad jau viss bija norimies, izdomājām, ka varētu paciemoties arī Vecrīgā, ja jau viņš šeit jūtas kā tūrists. Izdomāju, ka varētu pačekot DJ Bāru. Pa ceļam mums pievienojās vācietis, ar kuru Artis bija iepazinies jubilejā. Viņu sauc Matthias, viņš ir fiziķis, nogalēs biškopis. Viņš nedzer alu bērnības traumas dēļ un ir iemīlējies mūsu televīzijas tornī. DJ Bārs bija tukšs, tādēļ Alā, kurā danču vakars jau bija beidzies, mēs norunājām līdz brīdim, kad bārmenis ļoti skaisti iejaucās sarunā, lai teiktu, ka jāiet.

Citāts no divu ievērojami vecu vīru sarunas Majoru vilciena stacijā:
"Es sāku sadalīties."
"Es nesāku sadalīties, es sāku izkust."

No comments:

Post a Comment