Kā tu domā, vai viņa juta riebumu pret manu pieskārienu, kad padevos un pabužināju plecu caur sarkano džemperi? Vai viņa ir apbruņojusies pret to tukšumu, kas visus inficēs caur smaidiem, smiekliem un apskāvieniem?
Man atliek vienīgi cerēt, ka apmaiņa bija pāragra, nevis bezcerīga.
Es zinu, ka es nemāku šos cilvēkus, šīs brīnumskaistās būtnes, kas ēd, dzer un elpo ciešanas. Nemāku pateikt, nemāku uztvert, nemāku palīdzēt, kā es vispār uzdrīkstos mēģināt
Neskatoties uz šo koeksistenci, vakars silts.
Paldies par ballīti, Mārtiņ. ♥
No comments:
Post a Comment