to Jimi

Šorīt pamodos Buratino.
Līdz tam brīdim mani noveda vairāki brīnišķi notikumi, so, lūdzu, mana vakardiena:

Kad atvēru acis vismaz trešo reizi, izlīdu no gultas beidzot faking izgulējusies, bet, kā jau notiek, ar miglainu galvu nomuļļājos un kavēju vokālu pie Inesītes. Vienā brīdī pie viņas pilnīgi iracionāli nošļuka garīgais, bet tad viņa sāka spēlēt džeza klasiskas, so mēs dziedājām džezu. Problem solved.

Tālāk devos pie mātes, lai sameklētu un atdotu Gustavam kora tērpa maisu, kurā viņš man atnesa manu un viņa Vox tērpu, un tā arī todien atstāja, pat ne netīšām, smieklīgi. Bet pirmais zvana pogu pie durvīm nospieda Kaspars, nevis Gustavs, jo Maksim ģitārstunda -bija viens to tiem momentiem, atverot durvis.
Gāju prom reizē ar Kasparu, kuru nācās mazliet gaidīt, un mūs kādus piecus metrus no durvīm apstādināja divas jaunas meitenes un pārbaudīja mūsu zināšanas par Ģertrūdes ielu. Šķita, ka jau atkal kavēšu, so Kaspars kādu pusotru kvartālu paveda mani uz stūres. Faking riskanti & faking jautri. Kādreiz būs jāpalūdz viņam tā izdarīt vēlreiz. c:

Sekoja ceļš uz Dreiliņiem (gan turpceļā, gan atpakaļceļā ļoti ilgi nācās gaidīt transportu), & stunda ar skolnieci, no kuras es saņēmu vissaistāko sīpolu mizām krāsoto olu ever.
Tad devos uz DadCafé, lai bedzot nokārtotu to baltvīns vs. šampanietis huiņu, un ar ļoti pretīmnākošas vecākās kasieres palīdzību man tas izdevās, un izdevās tajā pašā laikā, kad Diāna tika galā ar čeka papīriņu apmaiņu DC kases aparātā. Dalījāmies ar saviem priekiem ar Lindu, Sandri (to eņģeli, kurš nāca man līdzi pirmajā mēģinājumā skaidrot lietas) un viņa draugu, kam neatceros vārdu. Celebratory smoking ensued.
Linda, dzirdot, ka es eju uz party hard vakarā, minēja, ka Buratino arī notiek pasākums, un viņai izdevās panākt to, ka nosolos uz turieni aizdoties, arī ja tas būtu krietni pāri pusnaktij. Tā arī neuzzināju, kam par godu tur pasākums.

Tad biku paciemojos pie Žū, kurš mani pacienāja ar jaunu pīrādzīņu Takas ēdienkartē, un vēl ieteica hipster aliņu, kurš tiešām bija garšīgs: Žū vārdiem raksturojot, "puķains". Piekāpa arī Diāna, un mēs Uijā Uijā Nikni Vilki pavadījumā gājām pīpēt un smieties par Diānu un politiku. Ne tajā brīdī uzzināju, ka Žū dzīvokļbiedram Henrikam vārda diena. Tas ir svarīgs fakts. Tad, lai gan bija palikusi vairāk kā stunda, čāpoju uz koncertiņu.

"Nāriņas Sala" ir diezgan tīkama pagrabstāva vietiņa pie Pēterbaznīcas. Tur biju pirmo reizi, par godu grupu kvartetam, kurš sastāvēja no Be Reet, Nation Vibe, Errantry un Chomsky Chess Club. Visās grupās pazīstami cilvēki. Cilvēku bija faking daudz. Ieskaitot Aigaru, kurš ir atbraucis no Skotijas, prieciņš viņu redzēt.
Arī ieskaitot Katrīnu & Gustavu, kuru ierašanās laikā nolēmu, ka jāsāk dzert.

Ko Emma Vakar Dzēra?

0,33 Bohemian Pale Ale "Two Towers"

0,5 Long Island Ice Tea (laimīgās stundas win ar Miku)

0,5 Sex On The Beach (laimīgās stundas win ar Kristu)

kāda piektdaļa no vēl viena Longailenda, kuru it kā Miks nopirka mums abiem, bet es biju pārāk aizņemta ar dejošanu, lai burciņai (burciņai!) pārāk pievērstos.

~random šots~

0,? Mohito (courtesy of Mike*)

And imagine, I don't even feel like shit.

Koncerts bija fantastisks. Be Reet līmenis nezūd, un Nation Vibe bija viens no tiem  vakariem ar izcilu vaibu. (< Hah, cik absurda frāze.) Abas pārējās arī dikti iepriecināja, lai gan pie CCC jau biju pietiekamā žvingulī, lai priecātos par visu. 

Notika vairākas random un jaukas lietas, kā piem. tas, ka satiku Gunu V. un mainīju viņas domas par mani (es pieņemu) pa 180˚; tas, ka Krista ar mani dziedāja QOTSA & Arctic Monkeys lirikas, lai gan mana atmiņa mani ļoti pievīla tajā brīdī; tas, ka Miks aicināja iziet augšpusē ar vārdiem "Ejam pīpēt?", lai gan pats nepīpē. Un, protams, nedrīkst ignorēt dekoratīvās nāriņas ar sirsniņpupiem uz bāra sienām.

Bet es tā izdejojos. Es nezināju, ka man kaut kas tāds ir iekšā. Nav ne jausmas, kā tas izskatījās no malas, bet es jutos fantastiski, un bija tik faking jautri. Tā es pievērsu arī viena čaļa uzmanību, kurš sevi iepazīstināja kā *Mike no NYC. Mēs kādu laiciņu padejojām, tad izgāju uzpīpēt, un man sanāca pievienoties viņu bar-crawlam. (Jūs zinājāt, ka atsevišķās vietās ir pieņemts par to maksāt? Protams, ir parūpēts par to, ka visi tiek pienācīgi izklaidēti. Tapatās liekas kaut kā.. nepareizi? Es nezinu.)
Grupveidā aizgājām līdz Pulkvedim Neviens Neraksta, pļāpājām par mūziku un kultūru. Tur tika arī tas šots & mohito. Šotus iespaidīgā daudzumā uz paplātes nēsāja apkārt bārmene ar izsaucieniem "alkohols, alkohols!"
Tā kā tur nekas īpašs nenotikās, es izlēmu aizvest Mike uz Buratino Teātri, tātad stāstā tuvojamies pilnam aplim. Viņš man šodien pateicās par uzticēšanos, un es atskārtu, ka pat nebiju iedomājusies, ka viņam varētu būt bijuši kādi ļaundabīgi nodomi.
Bija atpalicis is this how stupid people die? moments.
Anywho, teātrī džemoja Ričijs un Čudars, es mazliet parunāju ar Lindu, bet vairāk par visu migu ciet. Mike pamodināja uz brīdi, lai atvadītos un pārliecinātu mani, ka viņa navigācijas spējas ir krietni labākas par manējām - viņš atradīšot ceļu uz hosteli un paspēs uz lidmašīnu no rīta, un vinš pat nesameloja. 

***

Tātad. Pamodos Buratino. Pirmā doma bija, ka tagad noteikti iet pirmie tramvaji, varu braukt mājās. Kā vēlāk izrādījās, tad bija jau kādi pusdesmit, bet par to neliecināja noskaņa, kura valdīja "mīkstajā" telpā ar vēl kādiem četriem guļošiem cilvēkiem.
Savācu savas pekeles, iztīrīju zobus ar pateicīgām domām pagātnes Emmai, kura iedomājās zobu birsti ielikt somā. Iekšēji sarāvos pie katras čīkstošo durvju izpausmes. Mazliet pasēdēju pīpotāju virtuvītē, dzerdama ūdeni. Tad klusiņām devos uz āru tikai lai atklātu, ka durvis ir slēgtas un ir jāmodina Kristaps. :c
Aizlavījos, pakratīju viņam kāju, viņš miegodamies sameklēja atslēgas un palaida mani prom. Iedevu viņam savu "recycle this thank-you" kartiņu, kuru man dāvāja Oskars Vailis pēc manis apciemošanas darbiņā ar Jeziku.
Priecādamās par paģiru trūkumu, es devos uz A/S Laimas pieturu un nonācu tur tieši laikā, lai redzētu kā divas Laimas veikaliņa darbinieces tur ienes būri ar milzīgu trusi.

Lol, tētis atnesa glāzi baltvīna. Paldies, bet nē paldies, tēti.
Kā reiz tiek rīkots kaut kas kolektīvs pie Vilnīša.
Atvainojos par iekavu daudzumu.